PAR ELKS

Otrie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS) šogad notiks Īrijā, Dublinā, no 2019. gad no 13. jūnija līdz 16. jūnijam, noslēdzot Latvijas Simtgades svinību ciklu Eiropā.

Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS) pirmo reizi notika 2015. gadā, Briselē, Beļģijā, Latvijas prezidentūras Eiropas savienībā noslēgumā. ELKS 2 notiks 2019. gadā no 13. jūnija līdz 16. jūnijam, noslēdzot Latvijas Simtgades svinību ciklu Eiropā.

Eiropas Latviešu kultūras svētki – tradīcija jaunā veidolā.

Eiropā latviešu dziesmas un dejas ir skanējušas jau trimdas gados. Pirmie vispārējie Eiropas Latviešu dziesmu un deju svētki noritēja Hamburgā 1964. gadā. Svētku idejas autors bija diriģents un komponists Alberts Jērums – viņam arī pieder vārdi: „Dziesmā dzimuši, dziesmā lai daudzinām!”. Nākošie svētki notika Hanoverā (1968), Ķelnē (1973), Londonā (1977) un Līdsā (1982). Pēdējais Eiropas latviešu dziesmu svētku sarīkojums noritēja Helsingborgā 1989. gadā. Tobrīd noskaņojums bija tāds, ka: „Tagad jau visi brauks uz dziesmu svētkiem Latvijā. Vai ir nozīme Eiropas apjomā vairs ko rīkot?”. Tomēr, sadzirdot tautiešus, kas latvisko identitāti grib rādīt gan savās mītnes zemēs, gan arī kopumā Eiropā, 2011. gadā Īrijā tika uzsākta tradīcijas popularizēšana jaunā veidolā – Latviešu kultūras dienas, kura tagad plešas plašumā un notiek teju katrā latviešu mītnes zemē. Kā šīs kustības kulminācija četru gadu ciklā izveidojās ELKS – EIROPAS LATVIEŠU KULTŪRAS SVĒTKI, kurus paši mēs devējam par mazajiem Dziesmu svētkiem, tāpēc arī šobrīd pārliecinoši sakām, jā, tas mums ir svarīgi turpināt Eiropas Latviešu dziesmu svētku tradīciju.

Pirmkārt, latvieši ir kultūras tauta – mūs vieno dzimtā valoda un kultūras tradīcijas. Tas ļoti spilgti redzams ārpus Latvijas. Ikvienā latviešu kopienā ir skola, koris vai deju kopa. Tiek koptas arī folkloras tradīcijas un spēlēts teātris. Aptuveni tūkstotis Eiropas diasporas latviešu piedalījās 2013. gada un divi tūkstoši septiņi simti 2018. gada Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, bet tie, kuri netika, sirdī un dvēselē juta līdz šiem svētkiem. Eiropas diasporas latviešiem ir svarīgi justies kā Latvijas kultūras tradīciju kopējiem un veidotājiem. ELKS, būdams daļa no vispārējās latviešu dziesmu un deju svētku kustības, to veicina.

Otrkārt, organizējot šādus Eiropas mēroga sarīkojumus, mācāmies sadarboties savā starpā, mobilizējam jaunus spēkus sabiedriskam darbam un stiprinām patriotiskās saites ar dzimteni Latviju. Trimdas svētku pieredze apliecina, ka tur, kur pulcējās mūsu dziedātāji un dejotāji ārpus Latvijas, mēs kļuvām atpazīstami kā tauta ar izteiksmīgām kultūras tradīcijām.

Uz ELKS ir aicināti dziedātāji, dejotāji un citi mākslinieki no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas un citām pasaules daļām.

ELKS ietvaros šajās dienās Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi – būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē, būs vakara pasākumi, koncerti un kulminācijā Lielkoncerts ar 46 māksliniecisko kopu līdzdalību no 18 Eiropas valstīm. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem. Īpašie viesi arī šajos svētkos no Latvijas- grupa „Raxtu Raxti”.

Aicinām ikvienu piedalīties un atbalstīt Eiropas Latviešu kultūras svētkus!

Informāciju par svētkiem varat iegūt:

ELA ir apvienojušās 23 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 18 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un ar radniecīgām organizācijām.